2001 – …

Notikumiem bagāti bijuši arī nākošie 21. gadsimta pirmie divi gadi. 2001. gada februāra sākumā notika Ogres mūzikas skolas 40. jubilejas koncerti. Svētkos ar Kultūrizglītības centra Atzinības rakstiem tika apbalvoti ilggadējie pedagogi: Raisa Ševšeļova, Gunta Freimane, Adele Baltā un Līga Dziedātāja, bet LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu saņēma Guntis Pļavnieks un Dimitrijs Grozovs. 19. februārī mūzikas skolas audzēkņi koncertēja Vācijas Bundestāga delegācijai Vācijas vēstniecībā Rīgā. Jaunas vēsmas Ogrē ienesa klavieru nodaļas vadītājas Guntas Freimanes lolojums – Amerikas klaviermūzikas festivāls, kas tika rīkots sadarbībā ar Latvijas klavierspēles skolotāju asociāciju. Festivālu, kurā piedalījās 24 mūzikas skolu 3. – 8. klašu audzēkņi no visas Latvijas, ar savu klātbūtni pagodināja ASV vēstnieks Latvijā – Viņa Ekselence Džeimss Hovards Holmss, kā arī Ints Siliņš, bijušais ASV vēstnieks Latvijā.

2001.g. 22.februāris. ASV klaviermūzikas festivāla dalībnieki un viesi. Goda viesis – ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Hovards Holmss

2001. gadā valsts konkursa 3. kārtā atzinības rakstu ieguva Anetes Kalniņas flautas klases audzēkne Agnese Kuksa, vecāko klašu koris ieguva sudraba medaļas diplomu 8. starptautiskajā bērnu koru konkursā Budapeštā (Ungārija), bet 2002. gada aprīlī – koncertēja Madridē. Savukārt Lielbritānijas klaviermūzikas festivālu (2002), kurā piedalījās audzēkņi no 12 mūzikas skolām, ar savu klātbūtni pagodināja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs un festivāla patronese – Saeimas deputāte Vaira Paegle. 2002. gada vasarā Ogres mūzikas skolu un tajā notiekošo starptautisko jauno mūziķu nometni ar savu klātbūtni pagodināja arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Jāatzīmē, ka kultūrizglītība Latvijā pēc neatkarības atgūšanas pastāvēja tikai de facto, – de jure tās darbību regulēja Izglītības likumā definētā interešu izglītības sadaļa. No 2002./03. m. g. republikas mūzikas skolas beidzot ieguvušas tām sen pienākušos statusu – profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kurās pianisti, stīdznieki un koristi mācās 8 gadus, bet akordeona, pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu un ģitāras klases audzēkņi – 6 gadus.

Ogres mūzikas skolā tiek licencētas šādas izglītības programmas: kora klase, klavierspēle, vijoļspēle, čella spēle, akordeona spēle, ģitāras, flautas, klarnetes, saksofona, mežraga, trompetes, trombona, tubas, sitaminstrumentu spēle. Blakus individuālajām nodarbībām grupu nodarbībās audzēkņi apgūst mūzikas teoriju un kolektīvās muzicēšanas prasmes ansambļos, orķestros, koros.

No 2002./03. līdz 2007./08. m. g. skolas audzēkņi piedalījušies koncertā Talants Latvijai Latviešu biedrības namā, bet klavieru klases audzēkņi ir vairakkārt uzstājušies koncertzālē Ave Sol. Savukārt skolas kamerorķestris viesojies Nīderlandē, kur kopā ar Hengelo mūzikas skolas orķestri ierakstījis albumu (2005). Ar koncertiem Ogres mūzikas skolas zālē atzīmētas gan pedagogu Guntas Trasūnes, Ilonas Ludikas un Maijas Bogdanovas jubilejas, gan skolas direktora Gunta Pļavnieka 60 gadu jubileja un skolas kamerorķestra darbības desmitgade (2003). Ogres mūzikas skolā tika rīkots Vidzemes reģiona mūzikas teorētisko mācību priekšmetu skolotāju seminārs, kurā atklātās stundas ar Ogres mūzikas skolas audzēkņiem vadīja gan JVLMA profesore Ilma Grauzdiņa, gan Ogres mūzikas skolas pedagoģe Gunta Goiževska (2004).

2005. gadā ar vairākiem koncertiem tika atzīmēta skolas 45. jubileja, un ar klavierspēles skolotājas Tatjanas Januševskas iniciatīvu tika aizsākta jauna tradīcija – skolas pedagogu, darbinieku un viņu bērnu un mazbērnu koncerti Savējie savējiem. Savukārt klavieru nodaļa, turpinot iesāktās tradīcijas klaviermūzikas repertuāra paplašināšanā, organizēja japāņu komponista Jošinao Nakadas skaņdarbu konkursu. 2006. gadā P. Čaikovska klaviermūzikas izpildītāju konkursā ar labiem rezultātiem uzstājās Irēnas Ignatānes audzēkne Liene Griķīte, bet kamermūzikas konkursā Mārupē 3. pakāpes diplomu klavieransambļu grupā saņēma Tatjanas Januševskas audzēknes Ieva Anna Bukolde un Ilze Skarbule, kura P. Čaikovska klaviermūzikas izpildītāju konkursā bija ieguvusi 3. vietu (2004).

Latvijas mūzikas skolu audzēkņu jaunrades valsts konkursā atzinību saņēma Vinetas Līces kompozīcijas klases audzēkņi Juliāne Oppelte un Vadims Petrovs (2004), bet starptautiskajos jauno komponistu konkursos Tallinā atzinības rakstu saņēmis Raitis Viļumovs, savukārt Zane Briška un Lelde Maija Līce – gan atzinību, gan 3. vietu (2005., 2006.). Valsts konkursos atzinību saņēmusi Maigoņa Makara saksofona spēles audzēkne Alīna Kiškurno (2005), bet 3. vietu ieguvis Natālijas Čuriļinas akordeona spēles audzēkņu ansamblis – Jeļizaveta Kazanceva, Viktorija Judicka un Hermanis Čuriļins (2007).

Pirmos nozīmīgākos panākumus – 2. vietu Ogres rajona skolu koru skatē un pirmās pakāpes diplomu Pirmajā Latvijas izglītības iestāžu 2. – 4. klašu koru salidojumā Tauriņu balsis Tukumā 2006. gadā ieguva 2. – 4. klašu koris diriģentes Gunitas Bičules vadībā. Savukārt Līgas Dziedātājas vadītais mūzikas skolas vecāko klašu koris Cielaviņa ieguvis augstākās pakāpes diplomu Starptautiskā mūzikas konkursā Beļģijā (2004), uzstājies garīgās mūzikas koncertā Borges baznīcā Norvēģijā (2002./03. m. g.), kā arī Klamāras pilsētā Francijā (2006) un Somijā (2007).

Foto no mūzikas skolas arhīva

“Esot tālu no mājām, tā pa īstam sākam apzināties Latviju, jo kaut ko novērtēt var tikai vai nu ar attāluma, vai ar laika distanci. Ja vēl klāt nāk apziņa, ka mūsu, latviešu, kora dziesma pasaulē tiek atzīta un cienīta, un tas ir daļēji arī mūsu nopelns, tad tas jau ir ceļš uz pilnību”, atzīst Līga Dziedātāja, kuras gatavoto etnogrāfisko kokļu skaņas kora klases audzēkņu izpildījumā bagātinājušas koncertus gan Latvijā, gan ārpus tās.

No 2007./08. m. g. Ogres mūzikas skola ir Vidzemes reģiona mūzikas skola, kuras metodisko mācību darbu koordinē Cēsu mūzikas vidusskola. Otrajā Jēkaba Graubiņa jauno pianistu konkursā Līvānos diplomu ieguva Elgas Klipas audzēkne Laura Pļavniece (2008), bet pirmajā sitaminstrumentu spēles valsts konkursā Cēsīs 2. vietu ieguva Modra Krūmiņa audzēkņi: Kristiāns Kārkliņš (jaunākajā grupā), Artūrs Lazdiņš (vidējā grupā) (2009). Ogres mūzikas skolā notika pirmais Cēsu reģiona konkurss kora klašu audzēkņiem solodziedāšanā (2009), kura patrons bija LR Valsts prezidents Valdis Zatlers. Valsts konkursā solodziedāšanā 3. vietu finālā ieguva Gita Rebeka Dirveika (vokālā pedagoģe Gunita Bičule). Viņa arī – 1. vietas ieguvēja VI Jauno vokālistu konkursā Dziedu Dievmātei Aglonā un Rīgas Kultūras un mākslas centra Mazā Ģilde rīkotajā bērnu un jauniešu vokālistu konkursā Putna bērni (2009).

Koris Cielaviņa ieguvis 1. pakāpes diplomu Latvijas izglītības iestāžu 5. – 9. klašu koru konkursā Dziesmai būt Vidzemes novadā (2008), dziedājis konkursa laureātu koncertā Rīgā, piedalījies XXIV Vispārējos Dziesmu svētkos (2008), Ogres rajona skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rībēja zeme, dimdēja debess Jumpravā (2008), Ogres rajona skolu Dziesmu un deju svētkos Ogrē (2009) un Latvijas mūzikas skolu koru konkursā Rīgā (2009).

Koris Cielaviņa regulāri piedalījies arī dzejniekam Auseklim veltītajā Jaunrades dziesmu konkursa bērnu koriem Kas mēs bijām, būsim, esam jauno autoru dziesmu iestudējumā un atskaņošanā Alojā un Latviešu biedrības namā. Šajā konkursā no 2005. līdz 2010. gadam regulāri atzinības rakstus ieguvuši Vinetas Līces kompozīcijas klases audzēkņi: Sanita Elste, Justīne Bondare, Lelde Maija Līce, Inese Strautmane, Sintija Strautmane, Zane Briška, Raitis Viļumovs, bet Gunda Miķelsone ieguvusi gan atzinību, gan 3. prēmiju (2006., 2007.). Laureātu koncertos Latviešu biedrības nama Zelta zālē ir izskanējušas Ineses Strautmanes, Sintijas Strautmanes, Raita Viļumova un vairākkārt – Zanes Briškas un Gundas Miķelsones dziesmas. Raitis Viļumovs un Zane Briška ieguvuši arī Latvijas Komponistu savienības atzinību (2009).

“Lai mazā sirsniņa atvērtos, tai jātuvojas soli pa solītim, un ir nepieciešams ne vien profesionālisms, bet arī milzīga pacietība un dvēseles miers. Jābūt ne vien prasīgam, bet arī labestīgam. Panākumi gūstami tikai tad, ja atrasts šis vidusceļš”, atzinusi Raisa Ševšeļova, kura akordeona spēli pasniegusi jau no 1965. gada, bet akordeona nodaļu vadījusi līdz 2009. gadam.

2009./10. m. g. būtiskas izmaiņas mūzikas skolas darbībā izraisīja smagā ekonomiskā situācija valstī. Tika samazināts mācību stundu skaits, valdības pieņemto lēmumu dēļ no darba aizgāja pedagogi, kuri nozīmīgu mūžu daļu bija veltījuši Ogres mūzikas skolai, viņu vidū arī Raisa Ševšeļova, kompozīcijas klases pedagoģe Vineta Līce, kā arī Adele Baltā – teorijas nodaļas vadītāja, pedagoģe no 1963. gada.

Tomēr priecē fakts, ka skolas labākās tradīcijas pastāv nu jau vairākās paaudzēs. No 1962. līdz 2010. gadam Ogres mūzikas skolu ir absolvējuši 1232 audzēkņi, un daudzi no viņiem ir pazīstami mūziķi, mūzikas skolotāji un citu profesiju pārstāvji. Liels ir audzēkņu skaits, kuru izglītības ceļā nozīmīgs posms bijusi Ogres mūzikas skola. Mūzikas skolā iegūtās zināšanas “neatņems neviena vara, neviens laupītājs; tā ir bagātība, ko nevar novērtēt naudā”, uzsvērusi Gunta Freimane, kura klavierspēli mācījusi no 1961. gada līdz 2010. gada septembrim.

2010./11. m. g. – 50. jubilejas gadā – skolā strādā 32 pedagogi, viņu vidū arī deviņi maģistranti, bet 17 pedagogi ir Ogres mūzikas skolas bijušie audzēkņi. Skolā mācās ap 370 audzēkņu no Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Salaspils novadiem. Nodarbības notiek pirmskolas un sagatavošanas klases audzēkņiem. Skola piedāvā interešu izglītības programmas, lai mūzikas pamatus, dziedāšanu vai kāda instrumenta spēli varētu apgūt ikviens interesents bez vecuma ierobežojuma, jo mūzikas skolas dzīve nav tikai audzēkņu profesionālās darbības pamatu kaldināšana – izglītošana ir darbs, kas nes augļus nākotnē.

“Skolas bijušie audzēkņi, esošie un tie, kuri vēl tikai būs mūsējie, savas dvēselītes ieskandina tā, lai visu turpmāko dzīvi paliktu daudzpusīgās skaņu mākslas bagātināti un, nešaubīgi, ir labākā sabiedrības daļa – spējīgi just, ir gatavi emocijām”, uzskata stīgu instrumentu nodaļas vadītāja Viktorija Ivanova.

Skaista dāvana skolas 50. jubilejā ir gan jaunrades dziesmu konkursa noslēgumā izskanējušās Leldes Maijas Līces, Justīnes Bondares un Gundas Miķelsones dziesmas un Agneses Kalējas ģitāras spēles audzēknes Marijas Luīzes Viškeres iegūtā 2. vieta starptautiskajā klasisko ģitāristu video konkursā Viļņā, gan arī tradicionālie skolas audzēkņu, pedagogu un absolventu koncerti 2010. gada oktobrī, novembrī un pedagoga Modra Krūmiņa un jaunā skolas direktora Artūra Manguļa Ogres mūzikas skolai veltītās dziesmas. Arī daudzveidīgās mūzikas skaņas, ko dzirdam, ienākot skolas plašajos gaiteņos, ir garantija Ogres mūzikas skolas ilgtermiņa nākotnei.

Avots: Informatīvs materiāls, kas izstrādāts uz Ivetas Sproģes maģistra darba
„Pedagoģiskā, mākslinieciskā un zinātniskā darbība Ogres mūzikas skolā no 1960. gada līdz 2009. gadam” bāzes.