1991 – 2000

1991. gada rudens iezīmīgs ar Ogres mūzikas skolas turpmāko darbību jaunās telpās – bijušās komunistiskās partijas rajona komitejas ēkā Brīvības ielā 50, kur no 1988. gada mūzikas skola īrēja dažas telpas.

Pirms ēkas nodošanas mūzikas skolas rīcībā ar laikraksta Ogres Vēstis starpniecību tika asi diskutēts par sarkanās mājas turpmāko izmantojumu. Ar avīzes starpniecību pie rajona un pilsētas vadības un sabiedrības ar lūgumu – atdot ēku Ogres mūzikas skolai, mūzikas skolas vecāku vārdā griezās Lidija Zviedre. Viņas meitas – Regīna un Ilona – daudzkārt bija pārstāvējušas skolu dažādos konkursos, bet 1990. gada pavasarī Baumaņu Kārlim veltītajā kompozīciju konkursā Limbažos bija ieguvušas galvenās godalgas.

Ēkas nodošanu Ogres mūzikas skolas rīcībā atbalstīja ne tikai mūzikas skolas audzēkņu vecāki, bet arī Ogres rajona skolotāji, rajona tautas deputātu padomes kultūras, izglītības un sporta pastāvīgā komisija. Ogres novada kultūrvēsturiskā mantojuma fonda priekšsēdētāja vietniece Vita Rinkeviča aicināja Ogres rajona un pilsētas tautas deputātus pierādīt, ka vara reāli pāriet tautas rokās, parādīt tālredzību un inteliģenci ēkas turpmākā likteņa atrisināšanā.

“Mūzika, dziesmas un bērnu balsis palīdzēs mums ātrāk izkliedēt nelabvēlīgo auru, kas mājoja ap šo ēku un tajā”, norādīja laikraksta Ogres Vēstis korespondente Līga Treznovska.

Kad 29. augustā Ogres rajona Tautas deputātu padomes prezidija ārkārtas sēdē tiek pieņemts lēmums – ēku nodot Ogres pilsētas valdes īpašumā pilsētas valdes, sabiedrisko organizāciju vai mūzikas skolas izvietošanai, ar laikraksta starpniecību mūzikas skolas direktors pedagogu vārdā lūdz Ogres pilsētas un Ogres rajona iedzīvotāju atbalstu. Guntis Pļavnieks uzsver, ka visi Ogres iedzīvotāji nezina, ka mūzikas skolā mācās ap 400 audzēkņu un strādā 70 pedagogu, ka lielākā telpa skolā ir zāle 30 m² platībā, ka nav ne skolotāju istabas, ne telpas, kur uzkavēties vecākiem, ka nodarbības notiek gan direktora kabinetā, gan skolas bibliotēkā un ģērbtuvē, gan pilsētas vidusskolu telpās un zaļajā mājā Ogres upes krastā. Tomēr, strādājot šādos apstākļos, Ogres mūzikas skola ir republikas labāko skolu skaitā. Skolas direktors atzīmē, ka ēkas Brīvības ielā 50 plānojums līdzinās jau 10 gadus topošajam jaunas mūzikas skolas ēkas celtniecības projektam, un izdevīgs ir arī tās ģeogrāfiskais novietojums; mūzikas skola varētu kļūt par Ogres mazo filharmoniju. Mūzikas skolas pedagogi izsaka savu attieksmi arī mītiņā pie kultūras nama un pilsētas valdes ēkas Ogres rajona deputātu sēdes laikā 5. septembrī, un deputāti nolemj ēku nodot lietošanā mūzikas skolai. Savukārt bijusī mūzikas skolas ēka tiek nodota dažādu biedrību un sabiedrisko organizāciju rīcībā.

Ogres mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi uz jaunajām telpām pārceļas septembra beigās, oktobra sākumā. 1991. gada 26. oktobrī (sestdienā) notiek svinīgs skolas atklāšanas pasākums. Skola saņem arī mācītāja svētību, bet skolas zālē notiek audzēkņu, pedagogu un skolas bijušo audzēkņu – Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu koncerts. Apsveicēju plašajā pulkā ir arī citu mūzikas skolu pārstāvji un viesi no Anglijas. Svinīgajā pasākumā skolas kolektīvs pateicas visiem par atbalstu un palīdzību, bet īpaši Ē. Zaķim, G. Vilnītim, L. Sokolovai, L. Treznovskai, K. Liepiņam, J. Feņukam, I. Ignatānam un P. Aulmanim.

1991. gadā darbību uzsāka arī Ogres mākslas skola, tika izveidota Ogres mūzikas skolas filiāle Birzgalē, kurā 1. septembrī mācības uzsāka audzēkņi pūšaminstrumentu un klavieru nodaļās. Pēc diviem gadiem – 1993. gada 1. septembrī – tika izveidota Birzgales mūzikas skola. Par tās direktoru tika iecelts Laimonis Paukšte. 1996. gada 1. septembrī Ogres mūzikas skolas filiāli Jumpravā pārveidoja par Jumpravas mūzikas skolu, un par tās direktoru kļuva Dainis Saliņš. Savukārt Ogres mūzikas skolas stīgu instrumentu nodaļu 1993. gada septembrī papildināja ģitāras klase (ped. Valērijs Cīrulis), bet 1994. gada septembrī – Ogres mūzikas skolas kamerorķestris, kas aktīvu koncertdarbību uzsāka jau 1992./93. m. g. kā audzēkņu un pedagogu stīgu instrumentu orķestris Gunta Pļavnieka vadībā.

Foto no mūzikas skolas arhīva

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika likumsakarīgas izmaiņas arī kultūrizglītības sistēmā un mācību programmās. Daudzu nozīmīgu kultūras pasākumu norises pakāpeniski tika pārceltas no Rīgas uz Latvijas novadiem.

Kultūras decentralizācijas procesa rezultātā nozīmīga kļuvusi mūzikas un mākslas skolu loma Latvijas novadu kultūras un sabiedriskajā dzīvē. To apliecina arī Ogres mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi, kuri, gan kā solisti, gan ansambļu, orķestru un koru sastāvos, ik gadu piedalās 40 – 60 koncertos un pasākumos Latvijā un ārpus tās: dievnamos, kultūras namos, bibliotēkās un muzejos, sanatorijās, pansionātos un aprūpes namos, internātskolās un bērnu namos, vidusskolās un bērnudārzos, citās mūzikas skolās u. c.

Ogres un apkārtējo novadu kultūras dzīvē iesaistījušies visu nodaļu pedagogi, bet aktīvākie no viņiem – vijolnieces Viktorija Ivanova un Sandra Štrausa, pūšaminstrumentu spēles pedagogi, dažādu kolektīvu vadītāji – Dimitrijs Grozovs, Maigonis Makars, Dainis Saliņš, klarnetists Rūdolfs Putāns, sitaminstrumentu spēles pedagogs Modris Krūmiņš; pianisti – Irita Rasa, Gunta Trasūne, Sarmīte Reneslāce, Tatjana Januševska, Maija Bogdanova, Natālija Petrova; akordeona spēles pedagogi – Natālija Čuriļina, Daina Laizāne; kordiriģenti – Līga Dziedātāja, Gunita Bičule, Daina Čudare, Marika Austruma, kā arī kordiriģents un skolas kamerorķestra diriģents Guntis Pļavnieks; teorijas nodaļas pedagogi, dažādu koru kolektīvu dziedātāji – Iveta Sproģe, Gunta Goiževska, Vineta Līce, Aina Pētersone, kā arī Tatjana Kiseļova, Ogres sv. Nikolaja Pareizticīgo draudzes kora diriģente.

Jau 1995. gada rudenī, kad Ogres mūzikas skola ar vairākiem koncertiem svinēja 35. jubileju, korespondente Konstance Kripēna secināja, ka “Skolas pedagogi godprātīgi pilda savu grūto un sarežģīto uzdevumu – panākt, lai mākslas vērtības un skaistuma izpratne kļūtu par pusaudžu dzīves nepieciešamību.”

Jubilejas gadā skolā mācījās vairāk nekā 400 audzēkņi, strādāja 58 pedagogi, 18 no viņiem – bijušie audzēkņi un absolventi. Bija veikti kora klases un skolas kamerorķestra ieskaņojumi Latvijas radio. 1994. gadā Latvijas televīzijas rīkotajā maratonā Glābiet bērnus piedalījās pedagoga Daiņa Saliņa vadītais mūzikas skolas absolventu kameransamblis, pedagogu Iritas Rasas un Sandras Štrausas vadītais klavieru trio, kā arī skolas kamerorķestris. Pēc Ogres mūzikas skolas iniciatīvas Madlienā 1994. gadā notika pirmais Ogres rajona mūzikas un mākslas festivāls.

No 1991. līdz 1995. gadam plašus pasākumus sadarbībā ar citu nodaļu pedagogiem rīkoja teorijas nodaļas pedagogi. 1992./93. m. g. mūzikas skolas audzēkņu un pedagogu koncerti ik mēnesi bagātināja Ikšķiles kultūras dzīvi. Ogres mūzikas skolas zālē notika V. A. Mocarta piemiņai veltīts konkurss (1991), Eduarda Grīga 150. dzimšanas dienas atcerei veltīta muzikāla pēcpusdiena (1993), latviešu tautas tradīcijām, Dziesmu svētku 120 gadu atcerei un komponistiem klasiķiem veltīta viktorīna – muzikāla pēcpusdiena (1993), tautas tradīcijās ieturēts Lieldienu pasākums (1995).

Skolas audzēkņi ar labiem rezultātiem piedalījās valsts mēroga konkursos. Kompozīcijā un mūzikas teorijā 1. vietu ieguva Adeles Baltās, Vinetas Līces un Ingrīdas Poļakas audzēkne Inga Sarkane (1992), bet godalgu – Ilze Brūvere (1995). 1. vietu Trešajā radio konkursā jaunāko klašu koru grupā ieguva mūzikas skolas koris Līgas Dziedātājas vadībā (1994). Starptautiskajā jauno vijolnieku konkursā Čehijā 3. pakāpes diplomu saņēma Viktorijas Ivanovas audzēkne Laura Čeče (1995).

Foto no mūzikas skolas arhīva

1995. gada 1. septembrī Ogres mūzikas skola kļuva par metodiskā darba koordinēšanas centru Aizkraukles rajona un Ogres rajona mūzikas skolām (Aizkraukles, Birzgales, Kokneses, Lielvārdes, Madlienas, Pļaviņu, Skrīveru, bet vēlāk – arī Jumpravas). Šādu jaunu darbības spektru tai paredzēja Latvijas Republikas Kultūras ministrijas skolu centra izdotā pavēle.

Pirms četriem gadiem Ogres mūzikas skolas metodiskā darba koordinēšanu no E. Dārziņa mūzikas vidusskolas bija pārņēmusi Rīgas Jāzepa Mediņa mūzikas koledža (tagad Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola), kas koordinēja darbu 19 mūzikas skolās. Tomēr, kā norādījis Guntis Pļavnieks, realitātē nekāda metodiskā darba vairs nav bijis, tādēļ ticis pieņemts lēmums, ka mūzikas skolu metodisko darbu koordinēs ne tikai valstī darbojošās mūzikas koledžas – Ventspils, Liepājas, Cēsu, Jāzepa Mediņa, Emīla Dārziņa, Rēzeknes, Daugavpils un Jelgavas, bet arī Valmieras mūzikas skola un Ogres mūzikas skola, kuru audzēkņi konkursos 90 mūzikas skolu konkurencē Latvijā allaž bijuši laureātu vidū.

1995./96. m. g. notika pirmie Ogres reģiona mūzikas skolu audzēkņu valsts konkursi: stīgu instrumentu klašu audzēkņiem un pianistiem – Ogrē, pūšaminstrumentu nodaļu audzēkņiem – Lielvārdē, koriem – Aizkrauklē, koklētājiem – Koknesē. Reģiona konkursu uzvarētāji tika izvirzīti dalībai valsts konkursos. Jāatzīmē, ka daudzu valsts konkursu 3. kārtas jeb fināli finansiālu apsvērumu dēļ turpmākajos gados nav notikuši, un reģiona teorijas nodaļu audzēkņiem bijuši tikai divi konkursi – Madlienā (1996) un Ogrē ar nosaukumu Tautasdziesmu pūralāde (1999).

1996./97. m. g. Ogres mūzikas skolā aizsākās vairākas jaunas tradīcijas. Rīgā notika Ogres mūzikas skolas skolotājas, komponistes Vinetas Līces pirmais autorkoncerts, par tradīciju kļuva pedagogu dzīves jubileju atzīmēšana ar koncertiem, ko ar savu solokoncertu aizsāka vijoļspēles skolotāja Viktorija Ivanova. 1997./98. m. g. mūzikas skolas kolektīvi devās pirmajos koncertbraucienos ārpus Latvijas. Ogres sadraudzības pilsētā Hengelo (Nīderlande) uzstājās skolas kamerorķestris Gunta Pļavnieka vadībā, bet Ogres mūzikas skolas vecāko klašu koris diriģentes Līgas Dziedātājas vadībā – Francijā. 1999. gadā tika iedibināta Muzikālo svētdienu tradīcija – katra mēneša pēdējā svētdienā notika audzēkņu un pedagogu koncerts. Bieži viesi šajos koncertos bija E. Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņi un Mūzikas akadēmijas studenti. Savukārt teorijas nodaļa sāka organizēt regulārus operas un baleta izrāžu apmeklējumus, kā arī turpināja iesaistīt visu nodaļu audzēkņus viktorīnās, projektu darbos un tematiskās mācību ekskursijās.

2000. gadā laikrakstā Izglītība un Kultūra Ogres mūzikas skolas direktors un Latvijas Mūzikas mācību iestāžu vadītāju asociācijas domes pārstāvis Guntis Pļavnieks pauž bažas par mūzikas skolu turpmāko nākotni un atzīst, ka Ogres pilsētas domes atbalsts stimulē radošam darbam: skolā ir bibliotēka, strādā inženieris – elektroniķis, klavierskaņotājs, klavieru un pūšaminstrumentu remontdarbnīcas, skolā mācās 400 audzēkņu, tai skaitā ap 80 audzēkņu – no Ikšķiles. Guntis Pļavnieks uzsver, ka skolas pedagogu kolektīvs ir stabils, radošs un pieredzējis. Tomēr zemā atalgojuma dēļ no darba aizgājuši vairāki pedagogi, tai skaitā fagota spēles pedagogs, un varot aiziet arī citi, ja skolās nevarēs strādāt ar vidējo pedagoģisko izglītību. 40 pedagogiem jau esot augstākā izglītība, bet 6 – vēl mācoties. Pedagogi esot ļoti dažādi: citi godprātīgi dara savu darbu, bet citi – aktīvi gatavo savus audzēkņus dalībai konkursos un festivālos.

Apliecinājums pedagogu darbības raksturojumam ir gan audzēkņu un kolektīvu dalība festivālos Limbažos, Saldū, Bolderājā, Dobelē un citur, gan Līgas Dziedātājas vadītā vecāko klašu kora panākumi: Atzinības raksts Latvijas Kultūras ministrijas mūzikas skolu koru valsts konkursā (1997./98. m. g.), Trīs bronzas medaļu diploms kora mūzikas festivālā Tamperē, Somijā (1999), sudraba medaļa un naudas prēmija par 1. vietu bērnu koru kategorijā VII starptautiskajā koru festivālā Orlando di Lasso Itālijā (2000). 2000. gadā koris pirmo reizi piedalījās Ogres rajona skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un klajā laida savu pirmo albumu. Savukārt teorijas nodaļas rīkoto projektu nedēļu noslēdza kanonu konkurss un pasākums Iepazīsim mūzikas instrumentus!. 2000. gada aprīlī Ogrē pirmo reizi notika akordeonistu festivāls Labam garastāvoklim, kas turpmāk katru otro gadu pulcēja akordeonistus no visas Latvijas.

Akordeonistu festivāla “Labam garastāvoklim” dalībnieki Ogres Mūzikas skolā

Avots: Informatīvs materiāls, kas izstrādāts uz Ivetas Sproģes maģistra darba
„Pedagoģiskā, mākslinieciskā un zinātniskā darbība Ogres mūzikas skolā no 1960. gada līdz 2009. gadam” bāzes.