1960 – 1990

1960. gada 1. septembrī, Ogres vidusskolai pārceļoties uz jaunām telpām, Brīvības ielas (toreiz – Revolūcijas ielas) 11 namā darbību uzsāka Ogres mūzikas skola – toreiz pirmā mācību iestāde Ogres rajonā, kur varēja apgūt muzikālās izglītības pamatus.

“Kā jau katrā jaunā pasākumā, arī mūzikas skolas organizēšanā bija daudz dažādu rūpju – nebija telpu, nebija inventāra, nebija vēl arī skolotāju, nebija nekā, izņemot ministrijas atļauju un lielo pulku bērnu, kuriem ļoti gribējās iemācīties spēlēt klavieres, vijoli vai akordeonu,” savās atmiņās rakstījusi Ogres mūzikas skolas pirmā direktore Anela Mizovska. “Skolu organizējām kopā ar Adu Jurjāni. Telpu vēl nebija, toties Kultūras ministrija uzdāvināja mums klavieres, ko pagaidām novietojām kultūras nama telpās.”

1960. gada 20. augustā darbā tika pieņemti pedagogi, no 22. līdz 25. augustam notika uzņemšanas eksāmeni, kuros ieradās ap 70 bērnu ar un bez priekšzināšanām. Mūzikas skolas darbības uzsākšanai nepieciešamās mēbeles un otras klavieres aizdeva Ogres vidusskola, bet vēlāk par mūzikas skolai piešķirtajiem naudas līdzekļiem tika iegādāti akordeoni, magnetofons, skaņu plašu atskaņotājs un plates, nedaudz nošu partitūru, kā arī rakstāmgalds, skapis un krēsli.

3. septembrī, sestdienā notika mūzikas skolas atklāšana. Koncertā piedalījās audzēkņi, kuri pirms tam bija mācījušies mūzikas skolās Rīgā, bet pēc atklāšanas skolēni iepazinās ar pedagogiem un mācību stundu plānu.

Attēlā no labās: Anela Mizovska (1921–1974), Ogres mūzikas skolas direktore no 1960. līdz 1963. gadam, mūzikas teorijas pedagoģe līdz 1974. gadam un Ada Jurjāne (1923–2003), Ogres mūzikas skolas klavierspēles pedagoģe no 1960. līdz 1968. gadam

Lai gan Kultūras ministrija bija atļāvusi mūzikas skolā uzņemt tikai 25 audzēkņus, 1960./61. m. g. Ogres mūzikas skolā kopā ar pārnācējiem no citām skolām mācījās 31 audzēknis: klavieru klasē – 18 (pedagogi Ada Jurjāne un Mollija Reizniece), vijoles klasē – 5 (ped. Ieva Gordone, no otrā pusgada – Valērija Ļisina), akordeona klasē – 8 (ped. Antons Bosoligo). Mūzikas teoriju mācīja Anela Mizovska. Tika izveidota arī sagatavošanas klase un vakara nodaļa.

Mācības notika mūzikas skolai atvēlētajās telpās: “Viena telpa bija otrajā stāvā, otra – trešajā. Otrā stāva telpa bija gan klase, gan direktora kabinets, gan skolotāju istaba. Tur mēs novietojām mūsu vienīgās klavieres. (..) Otrās klavieres atradās trešā stāva telpā. Mēs varējām izmantot arī vidusskolas zāli svinīgiem aktiem, audzēkņu vakariem un koncertiem. Lielā zāle atradās pirmajā stāvā, un tikai ļoti svarīgos gadījumos nesām savas klavieres no otrā stāva lejā. Klavieres bija smagas, to nonešanai bija vajadzīgi vismaz seši, septiņi cilvēki no vecāku komitejas. Audzēkņu vakari notika otrā stāva zālē, uz kuru pa gaiteni klavieres varējām vienkārši aizstumt, jo tām apakšējos stūros bija mazi veltnīši,” rakstījusi Anela Mizovska.

Mācību process tika organizēts divās maiņās – mazie bērni mācījās no rīta, lielākie – pēcpusdienā un vakarā. Audzēkņiem bez specialitātes notika arī ansambļa, “lasīšanas no lapas” un mūzikas teorijas stundas.

Ada Jurjāne, atceroties pirmos darba gadus mūzikas skolā, atzina, ka, lai gan bijis ļoti grūti strādāt šaurībā, pedagogu kolektīva vienīgā darba un dzīves, pat attiecību mēraukla bijusi audzēkņu intereses: “Katru skolēnu pazinām ļoti vispusīgi, katrā centāmies saskatīt personību, un varbūt taisni tādēļ, kaut arī mūsu pašu zināšanas un pieredze bija visai mazas, no šiem pirmajiem audzēkņiem samērā daudzi šodien ir mūziķi un mūzikas pedagogi.”

Jāatzīmē, ka skolas svinīgo atklāšanu un grūtības mācību darba organizēšanā atspoguļoja arī toreizējā Ogres rajona vienīgajā laikrakstā Padomju Ceļš. Taču laikā no 1961. gada līdz 1965. gada vidum mūzikas skola laikrakstā netiek pieminēta. Arī kultūras dzīvi Ogrē atspoguļo tikai atsevišķas publikācijas: tiek sniegtas ziņas par Ogres kultūras nama jauktā kora dibināšanu 1961. gada rudenī (diriģents Romualds Gibners), tiek pieminēts estrādes un pūtēju orķestris, ko vada Voldemārs Putniņš, tiek informēts par Rīgas mākslinieku vieskoncertiem. 1962. gadā kultūras nama direktors A. Pāže secina, ka mākslinieciskā pašdarbība ir zemā līmenī, tāpēc esot jāatjauno deju kolektīvs, jauktais koris, sieviešu un vīru vokālie ansambļi, vokālā un bērnu baleta studijas, pūtēju orķestris, aģitbrigāde, dziesmu un deju un jauniešu drāmas ansambļi, kultūras darbinieku skola, dramatiskais pulciņš, daiļlasītāju pulciņš, izšūšanas pulciņi u. c.

Par mūzikas skolas iesaistīšanos Ogres kultūras dzīvē – sagatavošanas un vakara kursu audzēkņu koncertu 1961. gada pavasarī kopā ar kultūras nama baleta studijas audzēkņiem, kā arī par skolotāju un vecāko klašu audzēkņu piedalīšanos Krievu literatūras un mākslas nedēļai veltītajos koncertos 1963. gada februārī, martā Ogres vidusskolā un kultūras namā, – liecina Anelas Mizovskas atmiņas un rakstītās pavēles. Veselības dēļ pedantiskā un stingrā Anela Mizovska par direktori nostrādāja tikai trīs gadus. Tomēr viņas iedibinātās pedagoģiskās un mākslinieciskās darbības tradīcijas Ogres mūzikas skolā saglabājušās līdz mūsdienām.

 Ogres mūzikas skolas izlaidums 1964. gada maijā.  No kreisās: Leons Amoliņš, Ogres mūzikas skolas direktors no 1963. gada augusta līdz 1964. gada decembrim, Ēvalds Sīka, Ogres mūzikas skolas direktors no 1964. gada decembra līdz 1970. gada februārim, akordeona spēles pedagogs no 1961. līdz 1970. gadam, Gunta Freimane (bij. Jakobsone), Ogres mūzikas skolas direktore no 1970. gada 16. februāra līdz 1978. gada 1. oktobrim, klavierspēles pedagoģe no 1961. līdz 2010. gadam, Renāte Medne (bij. Griķe), klavierspēles pedagoģe no 1962. līdz 1970. gadam, Valērija Ļisina, vijoļspēles pedagoģe no 1961. līdz 1965. gadam

Direktora Leona Amoliņa vadībā 1963. gada septembrī darbību uzsāka pūšaminstrumentu klase (ped. Juris Kalniņš). 1964. gada aprīlī Izoldas Bukoldes un Guntas Freimanes audzēkņi ar labiem panākumiem piedalījās Latvijas Rietumu reģiona mūzikas skolu klavieru klases audzēkņu konkursā Tukumā. 1964. gada oktobrī tika izveidota Pļaviņu HES vakara nodaļa jaunuzceltajā Pētera Stučkas strādnieku ciematā Aizkrauklē (tās vadītāja – Ruta Ziemele), bet mūzikas skolas darbībai Ogrē tika piešķirtas patstāvīgas telpas – ēka Meža prospektā 6. Pārcelšanās uz mūzikas skolas vajadzībām pārbūvēto ēku notika 1964. gada decembrī, kad par direktoru sāka strādāt Ēvalds Sīka, pirms tam – akordeona nodaļas pedagogs.

1965. gada pavasarī mūzikas skolas audzēkņi piedalījās konkursos Ogrē un reģionālajā konkursā Jelgavā, bet Valērijas Ļisinas vijoles klases audzēkne Anda Lesiņa – republikas konkursā. Par sekmīgu piedalīšanos konkursos 15 labākajiem audzēkņiem skolas direktors dāvāja grāmatas. Savukārt rajona laikrakstā tika publicēts Ogres mūzikas skolas pastāvēšanas vēsturē pirmais paziņojums par jaunu audzēkņu uzņemšanu, kurā tika ziņots, ka mūzikas skolā, pēc pārbaudījumu izturēšanas, klavieru un vijoles spēli varot sākt mācīties bērni no 7 gadu vecuma. Tie, kuriem ir desmit līdz trīspadsmit gadu, varot mācīties akordeona, čella, kontrabasa un pūšaminstrumentu (klarnetes, trompetes, trombona, mežraga) spēli. Mācību maksa – 48 rubļi gadā. Darbojas arī sagatavošanas klase.

Rajona laikrakstā tiek sniegtas ziņas arī par Ogres rajona kultūras dzīvi, kurā aktivitāti izraisījusi gatavošanās Padomju Latvijas 25. gadadienai: 1965. gadā rajona Dziesmu un deju svētkos piedalījās 19 kori, 12 deju kolektīvi un 5 pūtēju orķestri, bet republikas Dziesmu un deju svētkos Rīgā no Ogres rajona – 7 kori, 3 deju kolektīvi un 12 pūtēju orķestri ar 440 dalībniekiem. Ogrē uzcelta estrāde ar 10 000 skatītāju vietām. Kultūras namā darbojas 25 pulciņi; dramatiskais kolektīvs sniedzis 62 izrādes, 28 koncertus, sagatavojis 15 tematiskus vakarus. Savukārt Ēvalds Sīka norāda, ka mūzikas skolas pedagogi strādā arī kultūras namā un piedalās pasākumos, taču varētu darīt vēl vairāk, un ziņo par ieceri organizēt sabiedrisko mūzikas vidusskolu kultūras darbiniekiem, kā arī par Pļaviņu HES vakara nodaļu, kas reorganizēta par Ogres mūzikas skolas filiāli.

Foto no mūzikas skolas arhīva

Ēvalda Sīkas vadībā 1966. gada decembrī Ogrē darbību uzsāka čella klase (ped. Gerda Zemīte), bet 1968. gada septembrī – sitaminstrumentu klase (ped. Alberts Vilcāns). Aizsākās pieredzes apmaiņas braucieni uz citām mūzikas skolām un pedagogu dalība zinātniskās konferencēs. Ar referātu “Relatīvās nošu lasīšanas metodes pielietošana vispārizglītojošās un bērnu mūzikas skolās” konferencē Tallinā 1967. gada martā uzstājās Anela Mizovska. Savukārt pirmā Ogres mūzikas skolas filiāle, tagadējā Pētera Barisona Aizkraukles mūzikas skola, 1967. gada 1. aprīlī līdz ar Stučkas (vēlāk – Aizkraukles) rajona izveidošanu uzsāka darbību kā patstāvīga mācību iestāde Baibas Rogales vadībā.

Direktores Guntas Freimanes vadībā Ogres mūzikas skolā notika ne tikai skolas audzēkņu aktīva gatavošana dalībai dažādos konkursos, bet arī plaša audzēkņu un pedagogu koncertdarbība kultūras namos, uzņēmumos, sanatorijās, skolās un bērnudārzos. Pedagogi un audzēkņi bija Ogres rajona kultūras nama Tautas pūtēju orķestra Horizonts dalībnieki; pedagogi dziedāja vokālajā ansamblī Akolāda, piedalījās pašdarbības kolektīvu skatēs žūrijas komisijas darbā, strādāja par koncertmeistariem un pašdarbības kolektīvu vadītājiem, kā arī par klavieru un akordeona pulciņu vadītājiem. Ogres rajona kultūras namā notika arī nozīmīgākie Ogres mūzikas skolas pasākumi: Ludviga van Bēthovena 200. dzimšanas dienas atcerei veltītie konkursi un koncerts (1970), skolas desmit darba gadu jubilejas koncerti (1971), krievu kultūras dekādei veltīts koncerts (1971), padomju valsts svētkiem veltītie padomju komponistu skaņdarbu konkursi, koncerti un lekciju cikli, kā arī aģitbrigāžu dalība svinīgajās sēdēs (1972., 1977.).

Foto no mūzikas skolas arhīva

Rezultatīva bijusi klavieru un pūšaminstrumentu nodaļu audzēkņu dalība reģionālajā konkursā Jūrmalā (1970), solfedžo olimpiādē Rīgā (1972). Republikas konkursos Daugavpilī piedalījušies pūšaminstrumentu ansambļi (1971) un stīgu ansambļi (1971., 1974.), bet Ventspilī – akordeonisti (1972., 1975.). Republikas stīgu instrumentu izpildītāju konkursā Jelgavā piedalījusies vijoles klases audzēkne Ina Miņķo (1975). 1974. gadā skolas audzēkņi piedalījās komponistu E. Dārziņa, D. Šostakoviča un E. Melngaiļa atcerei veltītajos konkursos un stīgu ansambļu skatē Rīgā, kā arī koncertā E. Dārziņa mūzikas vidusskolā. Skolas darbības kvalitātes apliecinājums bija tās iekļaušana E. Dārziņa mūzikas vidusskolas reģionā. 1976./77. m. g., kad tika uzsākta sadarbība ar E. Dārziņa mūzikas vidusskolu – mūzikas skolas metodiskā darba koordinatori, Ogres mūzikas skolā mācījās 209 audzēkņi un strādāja 26 pedagogi. Direktora vietas izpildītāja bija klavierspēles pedagoģe Regīna Furmančuka, bet mācību darbu kopš 1972. gada janvāra vadīja Brigita Zīmele, akordeona spēles pedagoģe.

Foto no mūzikas skolas arhīva

1981. gada martā ar vairākiem koncertiem tika atzīmēta skolas 20. darba gadu jubileja, bet 1986. gada aprīlī – 25. jubileja. Mūzikas skolas jaunajam direktoram Guntim Pļavniekam un direktora vietniecei mācību darbā Zitai Krūmiņai svētkos bija ar ko lepoties – pedagogu darbības kvalitāti apliecināja 1979. gadā skolas audzēkņu iegūtie vairāki pirmās, otrās un trešās pakāpes laureātu diplomi Alfrēda Kalniņa 100. dzimšanas dienas atcerei veltītajā pianistu konkursā Jūrmalā, gan panākumi IV Republikas mūzikas skolu konkursā, gan sagatavošanas klases ansambļa (ped. Maija Vimbule) iegūtā 2. vieta televīzijas konkursā Ko tu proti?. 1977./78. m. g. skolas audzēkne Ligita Trifonova ar savām kompozīcijām bija saņēmusi komponista Ģederta Ramana personisko atzinību un piemiņas velti. 1981. gadā Adeles Baltās un Rūtas Jurgenbergas 5. klases audzēknes Ginta Ivsiņa un Iveta Strauja bija ieguvušas 2. vietu, bet 6. klases audzēkņi Andris Amoliņš un Indra Vāne – 4. vietu Jurjānu Andreja 125. jubilejas piemiņai veltītajā republikas konkursā. 1986. gada aprīlī skolas pūtēju orķestris (ped. Ziedonis Puķītis) ieguva 1. vietu republikas mūzikas skolu pūtēju orķestru pirmajā konkursskatē Gulbenē.

Bija iegūta pirmā pieredze republikas mēroga pasākumu rīkošanā – 1982. gada 3. aprīlī Ogres mūzikas skola ar Kultūras ministrijas atbalstu organizēja pirmo Starpreģionālo mūzikas skolu konkursfestivālu, kurā piedalījās pārstāvji no katras republikas vidusskolas reģiona: Talsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu un Ogres mūzikas skolas. No Ogres mūzikas skolas audzēkņiem diplomu ieguva Natālijas Pisarevas 5. akordeona klases audzēkne Daina Laizāne. Konkursa laureātu koncertā uzstājās arī skolas pedagogu kameransamblis (Dainis Saliņš, Gunārs Kļaviņš, Juris Pavlovskis, Maija Vimbule).

Teorijas nodaļas ietvaros 1984. gada rudenī mūzikas skolā sāka darbību kompozīcijas klase (ped. Vineta Līce) un Ogres mūzikas skolas audzēkņu koris (ped. Līga Dziedātāja) – pirmsākums 1987. gadā dibinātajai kora klasei. Teorijas nodaļas rosību apliecināja arī ikgadējie pasākumi: K. Baumaņa, J. Cimzes, J. Vītola, E. Melngaiļa, brāļu Mediņu, P. Čaikovska, D. Šostakoviča, J. S. Baha, G. F. Hendeļa atcerei veltītās viktorīnas un muzikālās pēcpusdienas, kā arī folkloras pēcpusdienas un braucieni uz muzejiem. Pasākumos tika iesaistīti visu nodaļu audzēkņi, skolas koris un folkloras draugu kopa. Savukārt kompozīcijas klases jaunrades vakaros piedalījušies gan komponisti Imants Zemzaris un Maija Einfelde, gan Aizkraukles mūzikas skolas un E. Dārziņa mūzikas vidusskolas pārstāvji. Mūzikas skola sadarbojās arī ar Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas profesoriem un pasniedzējiem, Šauļu bērnu mūzikas skolu un Rīgas 3. bērnu mūzikas skolu, kā arī ar Ogres bērnu klubu Rūķītis.

Skolas jubilejām veltītajās publikācijās tiek atzīmēts, ka skolas pedagogu sabiedriskā aktivitāte bagātina Ogres rajona kultūras dzīvi. Par to liecinot arī mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu un vadītāju sastāvs: rajona skolotāju kori diriģē Guntis Pļavnieks, Ķeguma un Lēdmanes astoņgadīgās skolas, padomju saimniecības Ogre lauku kapelas, pūtēju orķestru vadītāji ir mūzikas skolas pedagogi, bet kolektīva sastāvu veido skolas audzēkņi.

Jāatzīmē, ka 20. gs. astoņdesmito gadu vidū, kad Ogres iedzīvotāju skaits bija sasniedzis 30 tūkstošus, Ogres rajona kultūras namā darbojās 37 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, tai skaitā 6 tautas kolektīvi, kas viesojās ar koncertiem un izstādēm Latvijas rajonos un tālu aiz valsts robežām. Bija iedibinātas daudzveidīgas tradīcijas un izveidojusies sadarbība ar lauku kopsaimniecību un uzņēmumu vadītājiem. Ogres rajona kultūras nama vadītājas Vilmas Milleres vadītajos klubos Maizei kalpot un Dzīvei līdzi darbojās ap 500 ogrēniešu. Ogres estrādē notiekošie pasākumi pulcējuši ap 10 000 apmeklētāju. Savs kultūras centrs bija arī Ogres trikotāžas kombinātā strādājošajiem. Bet kopš 1988. gada par iedzīvotāju atpūtu un garīgo interešu apmierināšanu gādāja arī jaunuzbūvētais Ogres kultūras nams – tagadējais Ogres novada Kultūras centrs.

Foto no mūzikas skolas arhīva

Arī mūzikas skolas ēka jau sen bija kļuvusi par nepiemērotu mūzikas skolas darbam, jo gadu gaitā Ogres mūzikas skola bija izaugusi par vienu no lielākajām republikā. Statistika liecina, ka 1982. gadā skolā mācījās 250 audzēkņu un strādāja 40 pedagogu (10 no tiem – skolas absolventi), 1986. gadā mācījās 360 audzēkņu un strādāja 58 pedagogu (16 no tiem – skolas absolventi un bijušie audzēkņi), bet 1989. gadā – 470 audzēkņu (visā Latvijā – apmēram 13 000). 1982. gada augustā darbību bija sākusi mūzikas skolas filiāle Lēdmanē, 1984. gada 1. septembrī – mācību punkts Jumpravas vidusskolas telpās, un 1985. gada 1. septembrī – filiāle Madlienā. Pūtējiem nodarbības notika arī Birzgalē. 1989. gada 31. augustā, apvienojot Lēdmanes un Madlienas filiāles, darbību sāka Madlienas mūzikas skola Ingas Almanes vadībā. 1990. gada 31. augustā mācību darba organizēšana un vadīšana Ogres mūzikas skolas mācību punktos Jumpravā un Birzgalē tika uzticēta Dainim Saliņam.

Foto no mūzikas skolas arhīva

1990. gadā Ogres mūzikas skolas audzēkņi piecos mācību gados varēja apgūt pūšaminstrumentu (flautas, klarnetes, fagota, mežraga, trombona, trompetes, tenora, saksofona) spēli, sitaminstrumentu (bungas, ksilofons) spēli un akordeona spēli. 7 gadus bija jāmācās klavieru klasē, stīgu instrumentu klasē (vijole, čells) un kora klasē. Paralēli specialitātei audzēkņi apguva solfedžo un mūzikas literatūru, iemaņas ansambļa muzicēšanā un klavierspēli. Muzicēšanas prasmi audzēkņi komisijai parādīja ieskaišu un mācību koncertu veidā divas reizes mācību gadā; vērtētāju vidū bija arī E. Dārziņa mūzikas vidusskolas pārstāvji. Labākie audzēkņi piedalījās atklātos koncertos, konkursos un skatēs. Mācības notika latviešu un krievu valodā. Skolas maksa joprojām bija 48 rubļi gadā.

Avots: Informatīvs materiāls, kas izstrādāts uz Ivetas Sproģes maģistra darba
„Pedagoģiskā, mākslinieciskā un zinātniskā darbība Ogres mūzikas skolā no 1960. gada līdz 2009. gadam” bāzes.